Vispārējie dati
Garums: 460.6 km
Posmā no Valmieras līdz Murjāņiem 100 km garumā Gauja tek pa senleju ,kura ir ap 800 000 gadu vecas devona iežos izveidojušās senielejas augšējā daļa.Kā veidojosies šī senieleja nav zināms. Senleja tagadējā izskatā sāka veidoties pirms 12 000 -13 000 gadiem ,atkāpjoties ledājam. Vispirms ieleju aptuveni 1000 gadu laikā izveidoja ledāja kušanas ūdeņi un pēc tam līdz pat mūsu dienām darbu turpina pati upe.
Piemērota laivu braucieniem:
- – no Taurenes (pavasarī, kad augsts ūdens līmenis un pēc ilglaicīga lietus): 433 km
- – no Virešiem (visu sezonu): 274 km
Baseins: 8904.9km2
Pietekas: 223
Vidējā ūdens caurplūde pie Siguldas:
- – Vidēji gadā: 70.7 m3/s
- – Janvāris: 43.3 m3/s
- – Aprīlis: 183 m3/s
- – Jūlijs: 43 m3/s
- – Oktobris: 59.6 m3/s
Kopējais kritums: 234 m
Vidējais kritums: 0.51 m/km
Vidējais kritums laivošanai piemērotajā posmā: 0.44 m/km
Lielākie plūdi pie Valmieras
Gads un datums | Ūdenslīmenis virs normas | |
1. | 1956.g. 3. maijs | 5.56 m |
2. | !939.g. 29-30. aprīlis | 5.20 m |
3. | 1928.g. 2. maijs | 5.15 m |
4. | 2010.g. 7. maijs | 4.84 m* |
5. | 1983.g … | 4.12 m |
6. | 1994.g. 11. maijs | 4.10 m |
Posma Vireši-“Siguldas pludmale” apraksts
Virešu tilts [līdz Valmierai 131 km]
Virešu centrs atrodas 1,5 km no tilta Pleskavas virzienā.
Gauja pie Virešu tilta
Posmā Vireši – Gaujiena upes gultnē dolomītu akmeņi, kuri var traucēt, ja upē zems ūdens līmenis. Upes labais krasts stāvs.
Gaujienas tilts [līdz Valmierai 118 km]
Gaujiena atrodas augstā upes labajā krastā. Gaujienā ir 13. gs. Ordeņa celtās pils drupas, Gaujienas muižas pils, kurā atrodas vidusskola ar skaistu vecu parku.
Gauja pie Gaujienas
Lejpus Gaujienas upes raksturs mainās, tā līkumo caur plašām pļavām.
Igaunijas robeža [līdz Valmierai 105 km]
Igaunijā Gaujas nosaukums ir Koiva, kā robežupe Gauja ir 23 km garumā.
Mustjegi ieteka (no labās puses) [līdz Valmierai 101 km]
Lejpus Mustjegi Gauja maina savu raksturu, parādās smilšu sēres, var uzskatīt, ka Gauja iegūst savu klasisko veidolu. Gaujas labajā krastā, Igaunijas pusē, plaši mežu masīvi, kuri pienāk līdz pašai upei. Kreisajā krastā – Latvijas pusē, aizaugušas pļavas, daudz lielu, vecu ozolu. Labas apmetņu vietas.
Mustjegi ieteka no labās puses
Skatu tornis 1 km augšup pa Mustjegi upi.
1 km augšup pa Mustjegi upi upes labajā krastā atrodas skatu tornis no kura paveras plašs skats uz apkārtni.
Igauņi pie Gaujas ir izveidojuši 3 apmetnes vietas. Īpaši labiekārtota ir apmetne dažus kilometrus lejpus Mustjegi ietekas Šeit ir ēka nakšņošanai ar saunu pirmajā stāvā, kā arī nojume un vairākas nelielas mājiņas nakšņošanai.
Gauja posmā Mustjegi ieteka – “Aņņu” tilts
Upes kreisajā krastā daudz vecu ozolu.
Tipiska lauku sēta Igaunijas pierobežā
Latvijas pusē vietējie iedzīvotāji izveidojuši dažas apmetnes ar nojumēm, bet valsts līmenī kā Igaunijā tūrisms netiek organizēts.
“Aņņu” tilts [līdz Valmierai 83 km]
No tilta līdz Valkai 16 km. Piekļūšana upei augšpus tilta upes kreisajā krastā, kur ir labiekārtota atpūtas vieta.
1 km lejpus “Aņņu” tilta Gauja iztaisnojusi gultni un izveidojies “krustojums”.
Lejpus “Aņņu” tilta līkumi upē kļūst asāki. Tipiska ir ainava ar stāvu izskalotu krastu vienā upes krastā un plašu sēri otrajā.
“Spicrāmja” tilts [līdz Valmierai 61 km]
Lejpus tilta labajā krastā laba piekļūšana upei, kā arī atpūtas vieta ar nojumi.
Līdzīga nojume 6 km lejpus “Spicrāmja” tilta upes kreisajā krastā.
Vijas ieteka (no kreisās puses) [līdz Valmierai 46 km]
Pie Vijas ietekas Gaujā ir liela sala, kurai no vienas puses tek Vija, bet no otras Gauja.
Netālu no Vijas ietekas Gaujā ir smilšakmens atsegums, saukts par “Kankarīšu iezis”.
“Oliņas” (labajā krastā) [līdz Valmierai 40 km]
“Oliņas” redzamas kā vairāku māju puduris upes labajā krastā. “Oliņās” nav laba piekļūšana pie upes, tāpēc maršrutu parasti sāk 3 km augšpus “Oliņām”, kur ir laba nakšņošanas vieta.
Strenču – Smiltenes autoceļa tilts (otrais vecākais dzelzsbetona autoceļa tilts Latvijā) [līdz Valmierai 25 km]
Strenču pilsēta atrodas upes labajā krastā. Lejpus tilta 300 m kreisajā krastā atrodas apmetnes vieta.
Strenči ir sākuma vieta “Baiļu” organizētajiem vienas dienas ūdenstūrisma maršrutiem
Plostnieku parks Strenčos
Šeit katru gadu maijā notiek Plostnieku svētki, kad ar autentiski baļķu plostu entuziasti veic maršrutu “Spicrāmja” tilts – Strenči, kur tiek organizēta plaša kultūras programma.
Rīgas – Valkas dzelzceļa tilts [līdz Valmierai 22 km]
Sākas “Strenču krāces”, kuras ir lielākās Gaujā. Tiek uzskatīts, ka krācēs ir 6 atsevišķi kritumi. Garākais un nopietnākais ir pēdējais augšpus labā krasta Krāčupes ietekas.
Straujtece zem dzelzceļa tilta lejpus Strenčiem
“Krāči” [līdz Valmierai 17 km]
Šeit Gaujā ietek Krāčupe un beidzas “Strenču krāces”.
Krāčupes ieteka
“Strenču krāces” pie Krāčupes ietekas
Tuvojas “Gaujas senleja”. Gaujas krasti kļūst stāvāki un krāšņāki.
“Cīruļu stāv krasts”
Mellupes ieteka [Līdz Valmierai 11 km]
“Svētozols” 300m lejpus Mellupes ietekas.
“Aizsardzības mūris” lejpus Mellupes ietekas.
Abulas ieteka (no kreisās puses) [līdz Valmierai 6 km]
Pa Abulu iespējams 4 km garš nobrauciens ar laivām, kurš sākas pie alus darītavas Brenguļos. Brenguļu alus ir ieguvis lielu popularitāti visā Latvijā.
Viesu māja (kempings) “Jaunarāji” [līdz Valmierai 6.8 km]
Mob: 29121702
“Jaunarāju” kempinga norāde no Gaujas puses.
Bekuru Ozols “Jaunarāju” teritorijā.
Laivu un plostu piestātne “Jaunarājos”.
Šeit ir privāti apsaimniekota atpūtas vieta, kā arī laivu piestātne, kurā sākas vai beidzas “Baiļu” apkalpotie ūdenstūrisma maršruti pa Gauju.
“Stāvie krasti” [ Līdz Valmieras centram 3 km ]
Labajā upes pusē sākas stāv krasts, kuru valmierieši sauc par “Stāvajiem krastiem”.
“Kājinieku tilts” [Līdz Valmieras centram 2 km]
Gauja pie “Kājinieku tilta” 2010. gada plūdu laikā.
“Kazu krāces”
Šeit ir izveidota airēšanas slaloma trase.
Valmieras tilts
Skats no Gaujas uz Valmieras centru.
Upes labajā krastā Valmieras centrs.Kreisajā upes krastā Valmieras rūpnieciskā zona, labajā dzīvojamās ēkas.
Apskates objekti
1. Sv. Sīmaņa baznīca
2. Livonijas ordeņa pilsdrupas
3. Vecā aptieka – vecākā koka ēka Valmierā.
4. Valmieras novadpētniecības muzejs
5. Rīgas vārti
6. Lucas kalns – seno Latgaļu apmetnes vieta
7. II Pasaules karā kritušo brāļu piemiņas memoriāls
8. Elku saliņa – sena kulta vieta
9. Dīvala kapi
10. J.Daliņa stadions
11. Gaujas stāvie krasti
12. Valmieras drāmas teātris
13. Komponista J.Vītola muzejs
14. Karātavu kalniņš
15. Pareizticīgo baznīca
16. Vecpuišu parks
17. Valmieras Valsts Ģimnāzija
18. Skulptūra Valmieras Puikas
19. Amatnieku namiņš
20. Valmieras katoļu baznīca
21. Dzirnavu ezeriņš ar strūklaku
22. Valterkalniņš
23. Skulptūra – Dāvana nākošajai tūkstošgadei
24. Galerija Laipa
25. Šaursliežu dzelzceļa tilts
26. Vidzemes olimpiskais centrs
Vecais dzelzceļa tilts [no Valmieras 2 km]
Upes posms savulaik tika iztaisnots, lai būtu ērtāk pludināt kokus.
Apvedceļa tilts [no Valmieras 4 km]
Viesu nams “Gaujaspriedes” [no Valmieras 4.5 km]
Mob: 27888865
Jumaras ieteka (no labās puses) [no Valmieras 6 km]
Šeit sākas Gaujas Nacionālais parks. Vietām nelieli smilšakmens atsegumi.
Nakšņošana Gaujas nacionālā parkā atļauta tikai speciāli iekārtotās vietās, vai privātajos kempingos par maksu.
Viesu nams “Straupnieki” [no Valmieras 9 km ]
Mob: 29423234
Ūdens tūristu apmetne “Sapa” (kreisajā krastā) [no Valmieras 11 km]
Laba piebraukšana ar laivu. Iespējams piebraukt ar automašīnu.
Liepas iezis (kreisajā krastā) [no Valmieras 14 km]
Sim iezim ir arī citi nosaukumi :
-Ozolu iezis-nosaukums ņemts no 1.5 km attālajām mājām.
-Baltās klintis.
Virs ieža plešas gaišs priežu mežs-Dundursils,kas šķiet drīzāk parks nekā mežs.
Upes ieleja kļūst dziļāka, krasti stāvāki. Upe plūst pa “Gaujas senleju”.
Sietiņiezis (labajā krastā) [no Valmieras 16 km]
Ļoti skaists un iespaidīgs dabas piemineklis – koši balts un bagātīgi izrobots, līdz 15 m augsts. 400 m plats smilšakmens atsegums – Sietiņu ridas stratotips
Saukts arī par Sietņu. Viens no Latvijas skaistākajiem iežiem, dēvē arī par vienu no augstākajiem. Devis nosaukumu tuvējām “Sietiņu” mājām, nosaukums cēlies no tā, ka iezis bagātīgi izrobots. Ārkārtīgi daudzveidīgs, te daudzas dīvainas formas, alas, stabi, nišas, veidojas arka, skatu punkts no augstākās vietas.
Grīviņu ūdens tūristu apmetne (kreisajā krastā) [no Valmieras 18 km]
“Caunītes” (labajā krastā) [no Valmieras 21 km]
Stāv krasts, kurš kalpo kā orientieris Baiļu īpašumam “Caunītes” upes labajā krastā.
Vecā nojume ar ugunskura vietu “Caunītēs”. Ir iekārtota jauna.
“Caunītes” ir “Baiļu” vienas dienas maršruta beigu punkts. Iespējama nakšošana ,iepriekš piesakoties.
“Caunītēs ” ir nojume,telpa nakšņošanai zem jumta,ūdens,malka,elektrība,vieta teltīm,ugunskura vieta,tualete.
Upes kreisajā krastā ieprtī “Caunītēm” atrodas “Līču Lanģu” klintis, kuras no upes nav redzamas, bet tās ir iespējams sasniegt ar kājām.
Raunas ieteka (no kreisā krasta)
Ūdens tūristu apmetne “Rauna” (kreisajā krastā) [no Valmieras 24 km]
Paeglīšu jeb Kazu iezis (kreisajā krastā) [no Valmieras 25 km]
Lauku māja – “Ķeines” (labajā krastā) [no Valmieras 28.5 km]
0.5 km lejpus majām ūdestūrisu apmetne “Jāņarāmis”
Tilti pār Gauju pie Rāmniekiem [no Valmieras 31 km]
Augšpus tilta labajā krastā ūdenstūristu apmetne “Jāņrāmis”. Šajā apmetnē parasti daudz auto tūristu, jo šeit ceļš iet tieši garām apmetnei.
Ūdenstūristu apmetne “Priedulājs” (labajā krastā)
[no Valmieras 33 km]
“Ērgļu klintis” (kreisajā krastā) [no Valmieras 35 km]
Klintis paceļas 15 metru augstumā tieši virs Gaujas. Augšā skatu platforma, kā arī taka kājniekiem. Klints pakājē var labi piestāt ar laivu.
Raiskuma tilts pie Cēsim,
ūdens tūristu apmetne “Cēsis” (labajā krastā) [no Valmieras 43 km]
“Ķūķu klintis” (labajā pusē) [no Valmieras 55 km]
“Spriņģu iezis” [no Valmieras 59 km]
Varena smilšakmens klinšu siena Gaujas kreisajā krastā pirms Līgatnes. Ar vairākiem pārtraukumiem tā stiepjas 600 m garumā. Klinšu lielākais augstums 21 m. Skaistākais skats uz “Spriņģu iezi” paveras Gaujas laivotājiem, taču šajā vietā jāuzmanās no nelielajām krācēm un piespiedēm. Ziemā uz “Spriņģu ieža” veidojas iespaidīgi leduskritumi.
Līgatnes pārceltuve [ no Valmieras 60 km]
Prāmi izmanto gan automašīnu, gan gāju pārcelšanai upes otrā krastā, tā kapacitāte 6t. Prāmis tehniski nav mainījies kopš pagājušā gadsimta vidus. Šis ir vienīgais funkcionējošais prāmis pār Gauju. Prāmji savulaik bija galvenais veids kā šķērsot Latvijas upes. Prāmi iespējams izmantot visos gadalaikos, izņemot ziemas vidu, ledus iešanas laikā un lielā sausumā, kad ir zems ūdens līmenis.
“Katrīnas Iezis” [no Valmieras 63 km]
Klints labajā upes krastā, savukārt apmetnes vieta kreisajā. No apmetnes iesakām veikt pastaigu uz Līgatnes dabas parku, kurā iespējams vērot savvaļas dzīvniekus.
“Gūdu klintis” [64 km no Valmieras]
Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Klintis atgādina milzu kuģa priekšgalu. Pie klintīm atvars, lai plostnieki varētu tikt garām bez sarežģījumiem, tie šajā vietā mēdza mest upē naudu.
“Launaga Iezis” [no Valmieras 66 km]
Klintis, kuras vislabāk izskatās launaga laikā, kad apspīd saule.
Turaidas pils [no Valmieras 81 km]
Šeit ir skaista vieta, kur pabeigt braucieu pa Gauju. Turaidas pils ir redzama ilgu laiku pirms tā tiek sasniegta no upes. Pils ar tās parku ir populārs tūrisma galamērķis gan ārzemju, gan vietējiem tūristiem.
Sigulda [no Valmieras 85 km]