Baļķu pludināšana un plostu siešana līdz pat 20 g.s. 60 gadiem bija praktiska vajadzība un nodarbe.1961.g. izdotajā ceļvedī “Lejup pa Gauju”, kuru sastādījis Z.Konstants, par koku pludināšanu teikts:”Pludināšanai upe izmantojama apmēram 360 kilometru garumā. Katru gadu pa Gauju nopludina 300 tūkst.m3 kokmateriālu. Apmēram trešdaļu kokmateriālu saņem Līgatnes papīrfabrika, pārējie kokmateriāli caur Gaujas – Daugavas kanālu nonāk Rīgā.”.
Laika gaitā braucieni ar plostim pārvērtās par sportu un atpūtas pasākumiem. Latvijā šādam pielietojumam aiz muguras jau ir pusgadsimta vēsture, kā piemēram:
Salacas pieteka Īģe, netālu no Alojas, 1967. g.
Priekšplānā viens no “Baiļu” patreizējiem darbiniekiem.
1982. gads Amata.
CBR-8 tiltu būves brigāde: Īsi pirms ietriekšanās “Lustūža” klintī.
Pamazām izklaide tika pārvērsta par pārdodamu tūrisma produktu
